Divas dienas Halongas līcī jeb Ha Long bay. Aprīlis 2013

12. aprīlī pl. 8os no rīta minibuss mūs savāc, lai dotos 4 stundu (160 km) braucienā līdz Halongai. Pa ceļam vērojam bifeļus, govis, kārtīgi zaļus rīsu laukus un tajos strādājošus cilvēkus, ciematus, no kuriem viens bija zināms dēļ āboliem un otrs dēļ oglēm. Gids Thang mūs iepazīstināja ar vārdu Hoan Kiem, Viet Nam un Ho Chih Minh nozīmi.
Thangu nomaina otrs gids un tas cenšas (to break the ice), liekot katram nosaukt savu vārdu un pastāstot par sevi. Ivars pateica, ka viņa draudzene ir Santaklauss.
Es ironiski noteicu Thank you un visi gardi nosmej. Busiņā ir dažādu valstu pārstāvji, arī ğimene no Taizemes.
Thang ir nedaudz jaunāks par mums un otrajā dienā uz laivas, pirms spring rollu gatavošanas meistarklases, viņš mums pastāstīja vairāk par savu ğimeni, dzīvi un Vjetnamu. Arī par neseno Ķīnas izgājienu Dienvidķīnas jūrā starp Ķīnu un Filipīnām un to, ka kāda vjetnamiešu zvejas laiva tika sašauta.
Mūsu ekskursija pa līci notiek ar laivu Marguerite Junk, jo šāda tipa laivas sauc par junk boat. Arī busiņam ir tādi paši uzraksti.

Iebraucot ostā, visi akurāti sakāpām lielās laivas papildlaivā un uzğērbām glābšanas vestes. Vjetnamieši pret noteikumiem attiecas nopietni. Laivas otrajā stāvā aizmugures galā ir restorāns un abos stāvos ir istabiņas jeb kajītes (cabins). Kajītē uzreiz sajutos mājīgi un viss brauciens uzdzen nostaļğiju par filmas 50 first dates beigu ainu :) Laivas augšā ir sun deck jeb klājs, kurā ir izvietoti sauļošanās krēsli. Šoreiz gan laiks nav piemērots tam. Mēs ielikām mantas savā 104. kabīnē pirmajā stāvā un tad kāpām atpakaļ uz restorānu ieņemt vietas pie galda, lai ieturētu lanču. Pasniedza zupu ar dārzeņiem un garnelēm, un daudz dažādas citas lietas. Iepriekš mums tika prasīts, vai ir kādi ēšanas ierobežojumi, un izmantojām izdevību atteikties no gaļas, jo bija sajūta, ka tādā veidā tiksim pie vairāk svaiga un dārzeņiem. Austrāliešu ğimene arī ieminējās, ka nelieto baltos miltus, tapēc nejutāmies, ka radam kaut kādu lielu problēmu personālam. Kamēr mēs pusdienojām, laiva sāk kustēties :) Pirmais apskates objekts bija Surprising cave jeb ala, kas ir atklāta 1903.gadā. Tik lielā un plašā alā esam pirmo reizi mūžā. Izstaigājam alu kopā ar citiem tūristiem un dodamies tālāk uz peldošo un ar ğeneratoru darbinamo kajakošanas staciju, jo daži no grupas izvēlas šo no divām laika pavadīšanas iespējām. Mēs, cauri iespaidīgi milzīgajām klintīm, braucām tālāk uz klinti, kurai ir arī maza smilšu maliņa. Citi cilvēki šeit peldās, bet Ivars saka, ka ūdens ir auksts un es atturos, tāpat kā no kajakošanas, jo esmu kaut kur caurvējā noķērusi iesnas un kaklā kņudina. Uzkāpām uz skatu vietu un safotogrāfējām ainavu ar sarkandzelteno sauli un  zilzaļajiem ūdeņiem ar neskaitāmajām laivām, kas riņķo ap limestone klintīm. Kopā šeit ir 500 laivu un patiesībā lielākā daļa tūristu dodas 3 dienu (2 naktis) ekskursijā, jo tad var daudz labāk sajust Halongas līča īpašo šarmu :)

Sajūta sākumā ir līdzīga kā Phang Nga līcī tikai šeit viss ir lielāks un vairāk, kā arī iespaidīgas alas.
Pēc pludmales un skatu vietas apskates braucām ar papildlaivu atpakaļ savākt kajakotājus un tad uz mūsu lielo Marguerite.
Pašā laivas augšā noskatījāmies uz sarkano sauli, kas atspīdēja kā sarkanrozā taciņa ūdenī un pazuda aiz mākoņiem. Tiešām pirmo reizi redzēju tik sarkanīgu sauli. Nolēmām, ka celsimies uz saullēktu.
Šis ir obligāti jāpiemin –  Izmēğinājām superīgo, silto un spēcīgo dušu, kas jau pašā pirmajā acu uzmetienā izskatījās ļoti pārliecinoši :D Tad arī pārņēma droša pārliecība, ka gulēšana te būs labākā kāda šonedēļ bijusi, jo pēdējā gulta un istaba Hanoi bija mazliet trağiska. Vakariņas bija pl.7 pm un tika atkal pasniegtas vismaz 5 dažādas ēdmaņas, ieskaitot vjetnamiešu spring rolls, kas man ļoti garšo. Pasūtīju divreiz tēju ar ingveru, jo jutu, ka kaut kas jādara veselības labā, lai pavisam nesaaukstētos.
Vakariņu izskaņā uzaicinājām Huanu un Karolinu palīdzēt mums pabeigt viskiju, jo mums tak pirmdien jālido uz Kuala Lumpur un ņemt līdz to nevar :D uzkāpām pašā augšā un pustumsā ar skatu uz izgaismotajām laivām un milzīgo klinšu siluetiem, klausoties Huana telefonā Manu Chao un Kevin Johanson jeb kā es ieminējos – argentīniešu Johnny Cash, kādu stundiņu pasēdējām un pačalojām. Palika nedaudz vējains, visi sākām žāvāties, jo viskijs bija mazliet uzsildījis iekšas un tad arī nolēmām izklīst pa kajītēm, un varbūt tikties uz saullēktu, ja kāds no mums piecelsies laikā :)
Sasmērēju zem deguna kādu litru eikalipta eļļu un ieriktējāmies gultā, katram ar savu segu :D Brīžiem mazliet varēja just, ka laiva sašūpojas, bet nogulēju līdz 6 no rīta ta ka bēbis, aci nepaverot. 6os Ivars gāza ārā aiz kājām no gultas, jo taisījās skriet baudīt un bildēt saullēktu, kas skaitās 6:30 :D
Atverot aizkarus tapa skaidrs, ka ir mākoņains nevis agrs un saule redzama nebūs. Vienalga uzkāpām augšā, kamēr visi vēl guļ. Tad atkal aizgājām pagulēt 20 min un cēlāmies 7:15 , lai brauktu ar palīglaivu uz kaut kādu vietu, par kuru nekas īsti netiek paskaidrots. Nonākot peldošajā laivu un kajaku stacijā, visi sakāpām koka airu laivā, kurā drīkst sēdēt pa 3 cilvēkiem 3 rindās. Tikām izvizināti cauri alai iekšā lagūnai, kurā aktīvi notika dažādu putnu vīterošana un dzīvojās arī mazi pērtiķīši, savādāki kā Taizemē un Kambodžā. Izskatījās, ka tie ir rīta vingrošanas procesā, jo izklaidēja mūs ar smieklīgām pozām. Aizdomājos, vai viņiem šeit ir, ko ēst un vai tik tie nav speciāli atvesti un izmesti te tūristu apskatei. Kā jau vienmēr, viss man ir jāapšauba, bet nekādus jautājumus nevienam neuzdevu :D
Aizrūcinājām atpakaļ uz Marguerite un ieriktējāmies pie galda savā vietā uz brokastīm.
Pasniedza rietumniecisko nightmare ar visām iepakotajām mini-zaptēm un sviestiem komplektā. Un augļi ar jogurtu, protams, tikai beigās. Ja man būtu teikšana vismaz tos augļus dabūt sākumā pasniegtus katrai ēdienreizei nevis beigās, tad būtu ļoti forši! :)
Pēc brokastīm bija vēl brīvais laiks, lai sapakotos un pl. 9:00 izreğistrētos no kajītes.
10:30 bija gatavošanas meistarklase, kurā atraktīvais
pavārs enerğiski pastāstīja rullīšu gatavošanas instrukcijas.
15 minūtes vēlāk bija lančs ar mūsu rullētajiem un tad pavāra izceptajiem rullīšiem, un, protams, vēl dažādiem ēdieniem.
Brauciena beigās pietauvojāmies ostā un tad ar to pašu busiņu braucām atkal 4 h atpakaļ uz Hanoi, uz 30 min pieturot speciālā tūristiem domātā tirdzniecības vietā ar vairākām ēkam, kur vienā bija vjetnamiešu gleznu audēju darbnīca.
Šobrīd ir 16:20 un esam tikuši atpakaļ mūsu burvīgajā 504.istabiņā Dong Thanh hotelī, kur bijām nedēļas sākumā.
Ivars paskatīsies hoteļus rītdienai, kamēr es pastrādāšu bikiņ, un tad 20:00 dosimies uz norunāto tikšanos ar Juan un Caroline, uz CS Hanoi Sunday meeting, kas notiks I-Feel Cafe & Lounge.

Līdz nākošai reizei!

Masīvs paldies par izturību šo visu lasīt un saprast, jo tas nemaz nav vienkārši :)))

Advertisements

One Comment

  1. Vietnam is one of my favourite places for travel in South East Asia. Ha Long Bay is definitely a highlight.
    PS Glad you enjoyed Living Food in KL. It’s my preferred spot to dine. I’m a little bit of a health nut. :-)

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s