Bangkokā. Otro reizi. Tieši gadu vēlāk.

Esam otro reizi Bangkokā, un ir pagājis tieši gads, kopš šeit bijām pirmo reizi! :) Gribējām tai dot vel vienu iespēju, bet lielākie krustojumi bija nobloķēti un pilni ar cilvēkiem, tā kā pirmajā dienā tikai ieturējām lunch un gājām gulēt. otrajā nedaudz pastaigājām no rīta, bet atdūrāmies pret skaļiem pūļiem, un paspējām tikai nopirkt Ivaram flip flops un 2.5 kg mango. Gājām atpakaļ uz hoteli gulēt. vakarā bijām vakariņās turpat hotelī esošajā restorānā Krua Luang, pieņēmu kārtējo dienišķo coconuta devu un kārtīgi izgrebu visas iekšas tam! tik garšīgi ir tikai Taizemē! Naktīs Bangkokā mocīja bezmiegs, laikam no jetlag. otrajā naktī, jeb tajā pēc 13.janvāra Bangkok city shutdown bija mazliet nemiers, un likās, ka dzirdam visādus trokšņus. Bangkokā dzīvojoša latviete sabaidīja mūs, ka pirms 3 gadiem ielās bija tanki un 60-80% tūristu esot atcēluši savus plānus. Kā arī, no Singapūras uz Bangkoku visi lidojumi
bija atcelti.



Sestdien no rīta vel Rīgas lidostā lasījām ziņās, ka 7 cilvēki sašauti taja naktī. palika mazliet neomulīgi,bet ne bailīgi un ne tik ļoti, lai nelidotu šurp.
ierodoties, viss likās pierasts un pazīstams. pat nekādas turisma aktivitātes negribējām darīt, bet no pag.gad.saraksta palika neapmeklēta Rasayana, Jim Thompsons house un floating market. dēļ protestiem ari šoreiz to neapskatījām :D mērķis man bija Bangkokā nopirkt Nutri bullet,lai varam taisīt sev maltītes jeb smoothies turpmākos 2 mēnešus ceļā, bet tāds nebija atrodams tajos 2 shopingcentros, kuri nebija protestantu baru nobloķēti. pārsvarā mūsu 2 dienas Bangkokā sastāvēja no nelielām, ~8km, pastaigām,
thai food baudīšanas (pirmajā reizē bija ļoti liela laime un viss garšīgs – bijām sailgojušies, jo tādu pus-īstu thai ēdām pēdējo reizi Sanfrancisco jūnijā), pieradināšanās pie saulītes.
īsti karsts pašlaik nav, un man atmiņu šūnās bija palikusi karstāka Bangkok, jo pirms gada bija jāpārdzīvo arī reiboņi un slikta dūša, kamēr līdz galam aklimatizējos. laikam šobrīd nav tas trakais mitrums, tapec +25 – +30 grādi nešķiet daudz.
esmu safotografējusi no Sarmas grāmatas receptes, kurās ir kokosriekstu mīkstums un arī to sula. Ļoti gribas eksperimentēt ar ēdienu un visam sastāvdaļām, un garšvielām, kas šeit, Taizemē, ir pieejamas!
jāpierod, ka tumšajā laikā mēness ir gandrīz virs galvas nevis karājas virs horizonta :)
saulriets ir 18:00,bet tagad tas šķiet arī jau pierastā lieta. pagājušogad bija visai dīvainas sajūtas, ka ir vasara, bet nav gaišs ārā vismaz līdz 22:00 vakarā :D
tesco lotus jau redzeju pirmo prusaku skraidot starp ķiplokiem :D un tādu lielu, trekno redzēju vienu uz ielas, gandrīz zem kājām – mazliet salecos :D kad dienas rosīgums, cepšana,vārīšana uz ielām beidzas un visur sakrauti maisi ar trash, tad šīs radības aktivizējas. Ivars pamanījās redzēt ari žurku vakariņojam kkur pa maisiem, bet es palaidu garām šo ekskluzīvo skatu :D
bezmiegs – par cik uzmanības spējas vel ir nogurušas,tad lasīt īsti nesanāk (paņēmu līdz tikai Londonā nesen iegādāto Brene Brown grāmatu, un dažas ir saliktas arī Ivara Kindlaa), tad pa naktīm bezmiega dēļ vienkārši lasu ziņas, twitteri vai sērfoju pinterestā. Kā arī parunājos ar dažiem tuvākajiem whatsapp un fb, jo Latvijas laikā tad vēl ir vakars. tad, kad mes ceļamies un ejam 7os uz brokastīm, tad visiem Latvijā ir saldais miegs plkst.2AM:)
šoreiz bijam rezervējuši Mandarin Hotel. Ļoti jauki ir tas, ka nevar manīt Bangkokas perverso “seju” šajā apkārtnē un arī ne hotelī :D pagājušogad noķērām maziņo kultūršoku dēļ šī faktora, jo palikām īstajā rajonā un hotelī, kur VISS notiek :D
šoreiz arī pati Bangkok liekas aptveramāka un attālumi nešķiet mokoši. ar takšiem un tuktukiem šoreiz nekur nebraucām.
šobrīd esam nakts autobusā uz Koh Tao. plāns bija braukt ar vilcienu un daudz agrāk jau prom no BKK, bet ticket ofisā mums teica,ka tas ir slēgts,kaut gan vakar pastaigājāmies līdz stacijai un cilvēku tur bija daudz. mistika. Noteikti kursē, bet dēļ šī brīža situācijas vienkārši pārbukots. cenu ziņā sanāk apmēram tas pats – vienalga vai ar vilcienu vai autobusu.
vilcienu gribējām eksotikas dēļ vienkārši izmēģināt. ar autobusu ir ilgāk, un ilgs laiks paiet ari gaidot,kad kkas sāks kustēties. Kā arī pašā ceļā paiet garākās stundas.

pavisam drīz, aizbraucot galā Chomphun, būs jāsagaida rīta gaismiņa un tad jau jākāpj uz Songserm prāmi uz Koh Tao.
pagājušā gada iespaidi šeit!
domājam šoreiz izmēģināt daivingu, kamēr Ivaram vel darbā skaitas brīvdienas.
noteikti izbraukāsim ar kādu mazo īres mocīti vēlreiz tos trakos ceļus. tie tur ir absolūts motosportistu sapnis :)
noteikti būs ari japasnorkele un jauztaisa kāds skaists kadrs ar go pro priekš jaukām atmiņām no Koh Tao piekrastu seklajiem, dzidrajiem, žilbinoši zilajiem un dzīvības pilnajiem ūdeņiem.
image
Mjanmas kalni.
image
image
image
image
image
image
image
image
image
image
image
image
image
image
image
image

image

image

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s