Ciemos “Elephant Nature Park” ziloņu rezervātā ziemeļu Taizemē.

Vienas stundas braucienā uz ziemeļiem no Chiang Mai atrodas Elephant Nature Park. Mazliet aprakstīšu to dienu, kuru pavadījām šajā Elephant Sanctuary jeb rezervātā un to, ko tur uzzinājām un redzējām. Ir sestdiena, 15. februāris plkst. 8.30 un no mūsu viesu namiņa mūs savāc 11vietīgs busiņš, kuram uz sāniem ir zaļa zīme ar ziloņu simboliku un arī uzrakstu Elephant Nature Park. Izbraucot mazliet ārā no Chiang Mai, notiek īsa pieturvieta kafijas pauzei, wc vizītei utml. Sākot atkal braukt, mūsu gids Sai pastāsta par šo parku un uz no busiņa griestu paneļa izlaižama ekrāna parāda mums filmu. To uzfilmējuši 2 ceļojoši žurnālisti, kas ir dikti aizrautīgi un finālā materiāls tiek izveidots kā mūzikas video. Kopumā, filma liekas mazliet pārspīlētā formā samontēta priekš mūsu uztveres, bet galvenā doma, kas ir ziloņu izmantošana peļņai Bangkokas ielās un, attiecīgi, arī Elephant Nature park nodibinātājas stāsts tiek parādīts izcili skaidri un saprotami. Noteikti visi pasažieri ir vairāk vai mazāk tikuši uzrunāti dēļ redzētajiem ziloņu dresēšanas skatiem, jo man jau, protams, no asaru birdināšanas izvairīties ir īpaši neiespējami! Pavisam tuvu mūsu brauciena galamērķim, ieraugam turpat uz ceļa un arī piesietus ziloņus ar nestuvēm uz mugurām, un vēl vienu ziemeļos izplatītu tūristu atrakciju – ox cart jeb vizināšanās ar buļļu karieti, ar visiem buļļiem. Šajā brīdī tas skats pa busiņa logu šķiet pilnīgi drausmīgs! Nonākot galā, jau ieraugam mierīgi, savā nodabā staigājošus ziloņus, ierobežotā, bet milzīgā teritorijā. Anglijā ko tādu sauktu par Safari park. Šobrīd šeit atrodas 5 herds jeb ziloņu saimes. Visi braucēji izkāpjam, kad busiņš apstājas parkinga laukumā, un visi kopā arī grupā arī dodamies uz speciālajām telpām uz tāda kā paaugstinājuma un sasēžamies pie galda, no kura pāris metrus tālāk atrodas kāda seniore zilonīte. Viņa jau zin, ja drīz tiks pie ēdiena, jo cilvēku bari ir atbraukuši. Te viss notiek akurāti pēc pulksteņa laika. Sai mums pastāsta par ziloņiem, un, ka jābūt uzmanīgiem un nevajag tiem līst virsū jeb aiztikt un, jo sevišķi, pliķēt. To var tikai tad, kad viņš pasaka, ka to var darīt, jo katrs zilonus ir savādāks, atrodas te ilgāku vai īsāku laiku. Tie, kas šeit atrodas īsāku laiku, vēl pavisam nesen ir bijuši pakļauti tradicionālajām, Taizemē un visā Āzijā izplatītajām ikdienas mocībām, strādājot priekš cilvēkiem, tūristiem, tādējādi ir nervozāki un nedraudzīgāki kā tie, kas šeit bijusi ilgāku laiku. Protams, zilonim vispār nav jābūt draudzīgam un pieradušam pie cilvēka, jo tas ir savvaļas dzīvnieks, kas savā naturālajā vidē dzīvo džungļos, pie ūdeņiem, audzina un sargā savus mazuļus! Tādu vietu Taizemes dabā vispār gandrīz vairs nav!!! 95% mazuļu bieži tiek atņemti lielajiem ziloņiem vēl ļoti maziņi un paši lielie ziloņi tiek nogalināti vai tiem tiek ar motorzāģi tiek nozāģēti ilkņi. Te arī sākas vēl viens bēdīgs stāsts – ziloņkaula izstrādājumi. Vairāk par to, kas notiek ar mazuļiem, var apskatīt šeit (NAV IETEICAMS VĀJIEM NERVIEM) – http://phajaan.webs.com/! Pliķēt ziloņiem vispār nedrīkst, jo tam ir ļoti, ļoti jūtīga āda un tas jūt katru mazāko mušu, kas nolaižas uz viņa. Dienas programma parkā bija šādā secībā un šķiet, ka tāda tā ir katru dienu, kad ierodas vismaz 5 busiņi ar cilvēkiem: 1. Rezervāta darbinieki ir sagatavojuši grozu ar arbūziem un banāniem –  visa mūsu grupa jeb “Sai group” pēc norādēm pabaro Buah, 70 gadus veco ziloņu mātīti. 2. Pēc tam mēs dodamies ārā iepazīties ar citiem ziloņiem. Vispirms ieraugam Medo, kurai jau agrā bērnībā tika salauzta potīte un vēlāk dēļ piespiedkārtas vairošanās, tēviņš tai salauzis arī abus gurnus :( Viņa ir draudzīga un pavada laiku kopā ar 2 citiem ziloņiem, bet tie ir ātrāki un izveicīgāki par viņu, jo tiem nav tādu traumu Dēļ tā viņa bieži vien paliek viena. Pabarojām Medo ar arbūziem un banāniem. Visi kā viens grib pielīst blakus viņai nofotogrāfēties un pieskarties sānam. No malas tas viss process izskatās diezgan teatrāli un man paliek tā kā žēl dzīvnieka. Bet, galu galā, dzīve šeit tomēr tiem ir miljoniem reižu labāka kā pirms nonākšanas šeit. 3. Ziloņu mazgāšana. Ziloņi atnāk uz upi un grupa dodas tos mazgāt – ar spaiņiem gāžot tiem virsū ūdeni, kuru pasmeļ turpat upē 4. Tālāk seko pusdienu pauze un pēc tās visi ir aicināti uz īpaši ierīkotu zāli kopā noskatīties vēl kādu, garāku filmu par visu to, kas notiek ar ziloņu dzīvi šajā pasaules reģionā. 5. Grupa atkal savācas kopā un iet uz citu teritorijas vietu, tālāk pie upes, apciemot ziloņu ģimeni ar mazuli – meitenīti. Pēc tam vel viena gimenite ar mazuli puiku. 6. Dienas beigās vēlreiz ir plānā ziloņu barošanas laiks – šoreiz ar sautētiem ķirbjiem, kas ir īpaši paredzēti ļoti veciem ziloņiem ar vājākiem zobiem un jau švakāku gremošanas sistēmu. Dažas mūsu fotogrāfijas šeit – Elephant Nature Park apciemojums.

 Zilonītis

Šeit ir arī kādas citas ceļotājas pieraksti par braucienu uz rezervātu, angļu valodā – VISITING THE ELEPHANT NATURE PARK IN CHIANG MAI – RESPONSIBLE TOURISM.

Advertisements

One thought on “Ciemos “Elephant Nature Park” ziloņu rezervātā ziemeļu Taizemē.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s