Raksts par pirmo ilgo ceļojumu

27.07.2013. Sestdienas “Privāti”, Kurzemes Vārds. Laikraksts Liepājas pilsētai un novadiem

Horizonta paplašināšana

Monta Sidorova

img_0867

Ceļojums, kas ilga pus gadu, sākotnēji bija plānots kā divu nedēļu atpūta Taizemē. Bēgot no Latvijas aukstās ziemas, Santa Ošeniece un Ivars Vekšins lēma, ka pāris nedēļas siltākās zemēs būtu tas, kas vajadzīgs. Tajā brīdī vēl nenojaušot, ka piedzīvojumi tikai sākas un Taizeme būs viens no daudzajiem pieturpunktiem.

Atvaļinājums ziemas vidū

“Nepameta sajūta – ja jau esam tik tālu atbraukuši, jāapskata maksimāli daudz. Rezultātā palikām Taizemē divus mēnešus, bet arī tad vēl nezinājām, ka ceļojums turpināsies,” piedzīvojumu sākumu atceras Santa. Abiem darba specifika ir tāda, ka var strādāt no jebkuras vietas pasaulē, galvenais, lai ir interneta pieslēgums. Ivars ir programmētājs, bet Santa strādā mārketinga un tirdzniecības jomā.

Tā kā šī abiem bija pirmā reize ārpus Eiropas, viss likās jauns un nezināms. “Pirmajās dienās bijām nedaudz bailīgi, varētu teikt, ka piedzīvojām kultūršoku. Nezinājām ko var ēst, ko labāk nē. Nebijām arī pieraduši pie karstuma, jo no Latvijas izbraucām janvārī, kad jau sniga sniegs”. Tomēr laika gaitā paguvuši nogaršot visādus Taizemes brīnumus. “Pirmo reizi nogaršojām duriāna augli, tam ir ļoti spēcīga smaka un daudzās vietās šī paša iemesla dēļ to pat aizliedz ienest viesnīcās.”

Pirmais lielais galamērķis bija Bangkoka, par ko Santai un Ivaram nav palikušas tās labākās atmiņas, “ir ļoti grūti izbaudīt Bangkoku kā tūristam, tā ir patiešām liela un nogurdinoša. Visvairāk nogurdina satiksme un milzīgie sastrēgumi, kā arī daudzie krāpšanās mēģinājumi.” Abi piekrīt iepriekš lasītajam, ka “Bangkokā valda nekontrolētas urbanizācijas sekas”.

“Taizemē tūrisms ir liels bizness un jāuzmanās no vietējiem vervētājiem. Viņiem ir tāda sistēma – par katru aizvesto tūristu uz noteiktu vietu taksists jeb tuktuka šoferis saņem brīvos kuponus degvielai. Šoferi par mazām summām piedāvā izvizināt pa pilsētu un, izmantojot savas niecīgās angļu valodas zināšanas, izskaidro, ka būs pāris vietās jāapstājas. Pat īsti nevar saprast, kas tās būs par darīšanām. Pirmais iespaids, ka tas kaut kādām personīgām vajadzībām, bet izrādās, ka naudiņa jātērē. Mūs izvazāja pa uzvalku šūšanas darbnīcām, juvelieru izstrādājumu darbnīcām un tūrisma aģentūrām, kur mēģināja iestāstīt, ka normāls cilvēks nespēj aizbraukt no lidostas uz vietējo pilsētu, un, ka mūs burtiski aizvedīšot uz mežu un nošaušot. Iespaidīgi paņēmieni pārdošanā!” nelāgo pieredzi atceras Ivars. Tomēr bijušas arī pozitīvas emocijas, piemēram, apmeklējot senos un skaistos budistu tempļus. “Tie ir patiešām iespaidīgi un vīri oranžajās drānās jeb mūki rada sava veida eksotiku. Vienā no tempļiem redzējām arī mūku ceremoniju.”

Turpinot ceļojumu, Santa un Ivars devās uz Taizemes dienvidiem, uz Krabi provinci, lai izbaudītu mazās saliņas un ciematiņus, kur nevalda tāda komercializācija kā lielajās pilsētās. Bijām gan pavisam klusās un nomaļās pludmalēs, gan vietās, kur sajūta, ka risinās nebeidzama ballīte.

Pasaules apceļošanas plāns

Kad tālienē bija pavadīti divi plānotie mēneši, pienāca laiks izlemt – braukt mājās, vai turpināt ceļojumu. Vēlme apskatīt vēl citas valstis bija liela, tomēr baidīja sagaidāmie apstākļi un tas, cik ilgi vēl varēs ceļošanu savienot ar darba pienākumiem, jo darba devēji sagaidīja pilnu atdevi no abiem ceļotājiem. Dažādo laika joslu dēļ darbs bija jāveic naktīs, kamēr Eiropā ir diena, jo jāsazinās gan ar klientiem, gan darba devējiem. Tomēr piedzīvojumu kāre ņēma virsroku un abi nolēma, ka turpinās ceļot, kamēr pietiks apņēmības un spēka. Apskatāmo un izbaudāmo vietu sarakstam pievienojās vēl Kambodža, Vejtnama, Malaizija, Singapūra, Indonēzija, Filipīnas, Havaju salas un ASV.

Par katru apceļoto vietu gan Santai, gan Ivaram ir palikuši dažādi iespaidi. “Kambodžā bijām drīz pēc tam, kad Latvijas Televīzija bija uzņēmusi raidījumu ciklu “1000 jūdzes Kambodžā”, tagad paši varējām visas vietas redzēt un izstaigāt klātienē.” Abiem ceļotājiem visvairāk atmiņā iespiedušies skaistie tempļi un lielais karstums. “Tik karsts vēl nekur nebija bijis- vietējie nolēja ietvi ar ūdeni un redzējām kā tvaiks ceļas augšā.” Atmiņā palicis arī tas, ka ielās bija daudz cilvēku bez rokām vai kājām, nepatīkami arī redzēt, ka bērni tiek sūtīti ielās, lai ubagotu un tūristiem prasītu naudu. Savukārt Vjetnama tagad viņiem asociējas ar ekstrēmo satiksmi, “vienkārši jāiet pāri ielai un jācer, ka neviens nenotrieks”.

Malaizijā redzējuši, ka daudzi cilvēki vienkārši dzīvo uz ielām, vakaros uzliek mūziku un turpat dejo. “Kad pēc visa iepriekš redzētā, nokļuvām Singapūrā, likās, ka viss ir pārāk perfekti, lai būtu īstenība. Sajūta, ka tā ir burtiski izlaizīta, viss tik tīrs un neviena bezpajumtnieka,” krasās atšķirības uzsver Santa. Arī Havaju salas piesaistīja ar izteikto tīrību un interesanto klimatu, bet par Losandželosu, Ņujorku un citām metropolēm abi vien nosaka, ka nevarētu iedomāties dzīvi pilsētā, kur ielām sešas joslas iet vienā virzienā.

Jauns skatījums un iedvesma turpmākai dzīvei

“Ceļojumu sākām 8. janvārī un precīzi pēc sešiem mēnešiem, 8.jūlijā, atgriezāmies mājās Liepājā. Ielidojot Rīgā, ar asarām acīs stāvēju pie mūsu Mildas un vēroju Dziesmu un deju svētku gājienu,” par emocionālo atgriešanos stāsta Santa.

Abi vēl īsti nav paspējuši aptvert un pārdomāt visu redzēto un piedzīvoto, tādēļ mūsu saruna brīžiem likās nedaudz haotiska un nespēju tvert viņu domu lidojumu, varu vien nojaust cik iespaidiem bagāts ir bijis pēdējais pusgads. Tomēr viena lieta man kļūst pavisam skaidra- gan Santa , gan Ivars katrs priekš sevis ir atraduši ko jaunu un nepiedzīvotu un, iespējams, arī viens otru ir ieraudzījuši citā gaismā.

Santa ir aizrāvusies ar veselīga dzīvesveida un ēšanas principiem. “Dažādās vietās piedalījos meistarklasēs un lekcijās, kas saistītas ar šo tēmu. Visi caur ēšanas kultūru satiktie cilvēki devuši milzīgu iedvesmu un vēl labāku izpratni par to, cik tā ir svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa, bet cik maz uzmanības mēs tai veltām ikdienā, nemaz nerunājot par to, no kurienes un ko tieši mēs patērējam barojot gan savus ķermeņus, gan prātus.”

Savukārt, Ivars nopietni aizrāvies ar ūdenssportu, ko nekad agrāk nebija darījis. Tieši esot Havaju salās viņš sevī atklāja īstu sērfotāja garu. “Kaut kad nākotnē ir doma atgriezties Taizemes līcī, kur var iziet ūdenslīdēju kursus un iegūt sertifikātu, kas atļauj nirt visā pasaulē atklātos ūdeņos.”

“Redzot kā cilvēki dzīvo citur, esam sapratuši, ka mūsu pamatvērtības tomēr ir un būs ģimene un mūsu tradīcijas. No Āzijas, kurā mijas tik daudz reliģiju, varam mācīties vairāk garīguma un senču godināšanu, kā arī pateicību par visu, kas mums dots. Pēc visa piedzīvotā un redzētā vēl vairāk novērtējam vidi mums apkārt, redzot kādas nekārtības un netīrība valda citur, varam lepoties ar Liepāju un visu Latviju kā tīru un skaistu vietu uz zemes virsas,” novērojumos dalās Santa un Ivars.

img_1231

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s