Latviešu meitenes par savu jogu.

Šis ieraksts ir kā Paldies šīm meitenēm par to, ka esam iepazinušās un visvairāk par to, ka visu laiku varu no viņām mācīties. Visām. Arī tām, kurām šoreiz nesanāca padalīties vairāk par šo tēmu.

 

 

Paula Gribuste @paula.and.lou

Kā Tu nonāci pie jogas un savas jogas prakses?

Pirms jogas lielāko daļu savas dzīves pavadīju dejojot. Tautu dejas, balets, modernā deja, džeza deja, laikmetīgā deja, salsa, bačata un vēl un vēl.. you name it! Joprojām uzskatu, ka tas bija viens sasodīti lielisks dzīves posms. Kad slēpojot satraumēju celi un dejošanai uz laiku vajadzēja pateikt ‘’nē’’, jutos pilnīgi pazudusi. Nevarēju sevi iedomāties nekur citur kā dejā. Celi izoperēja un mēģināju atgriezties dejošanā, bet neveiksmīgi. Ilgais pārtraukums bija darījis savu. Kādu laiku mētājos no vienas fiziskās aktivitātes uz otru, bet nekas tā pa īstam nesniedza gandarījumu. Pie jogas nonācu diezgan pēkšņi un negaidīti. Mana pirmā nodarbība bija Bikram jogas studijā 1. janvārī pēc diezgan vienmuļi pavadītām vecgada vakara svinībām. Biju gatava kaut ko kardināli mainīt un, protams, tam bija jānotiek tieši jaunā gada pirmajā dienā! Jāsaka, ka šī laikam ir vienīgā jaungada apņemšanās, kas man ir tik veiksmīgi izdevusies! Izmēģināju dažādas jogas skolas un stilus. Pagāja apmēram pusgads līdz atradu jogu, ko nu jau varu saukt par savu – Aštanga joga.

Ko Tev iedevusi joga tieši ikdienas dzīvei, kādi ir lielākie ieguvumi?

Visvairāk joga man ir iedevusi mieru, pacietību un pazemību. Es agrāk biju (un drusciņ jau tāpat esmu) ārkārtīgi nepacietīga un impulsīva persona. Varēju sadusmoties ne par ko un uz visiem sabļaustīties, aizcirst durvis un ielīst istabas kaktiņā aiz bēdām raudādama, par ko man tas viss. Tagad skan tik smieklīgi! Es joprojām mācos un daudz strādāju ar sevi. Tas nav viegls ceļš, bet esmu ārkārtīgi pateicīga par to. Praktizējot jogu es cenšos būt labāks cilvēks, piedomājot par attiecībām ar apkārtējiem. Joga rosina pievērsties katram tavas dzīves aspektam – ko tu runā, domā, ēd, kā tu izturies pret citiem cilvēkiem, savu ķermeni un garu. Nenoliedzami, tas palīdz arī darbā.

Par ko Tu esi pateicīga visvairāk šodien, šogad, šajā brīdī?

Esmu pateicīga par to, ka esmu vesela, spēcīga. Esmu spējīga bērnišķīgi priecāties par maziem dzīves notikumiem un novērtēt to, cik man īstenībā nežēlīgi paveicies. Apzinos, cik maz īstenībā nepieciešams, lai būtu pa īstam laimīgs. Esmu ārkārtīgi pateicīga visumam (vai kas nu to visu noorganizējis) par visām brīnišķīgajām draudzībām un notikumiem, kas ar mani atgadījušies, kopš uzsāku praktizēt jogu. Nebiju domājusi, ka atradīšu kaut ko, kas tik ļoti piepildīs mani.

Vija Požarnova @vijashaa

Kā Tu nonāci pie jogas un savas jogas prakses?

Pie jogas es “nācu” pakāpeniski – vispirms pie fiziskās prakses, vēlāk pie citām. Fiziskā prakse man patika jau sen (vidusskolas gados apmeklēju savu pašu pirmo jogas nodarbību) – patika strādāt ar dziļo muskulatūru, patika kustināt vietas, kuras ikdienā un citos treniņos neizkustinām, patika mierīgs un nosvērts darbs ar sevi. Galvenais – jogas vingrinājumi patika manai mugurai! Tā kā ikdienā darbs lielākoties man ir vai nu pie datora, vai nu pie grāmatām, par muguru ir jādomā īpaši. Tā nu es periodiski apmeklēju jogu vai jogai līdzīgas nodarbības. Pirms kādiem gadiem sešiem sāku praktizēt divas, trīs reizes nedēļā pie konkrētas pasniedzējas. Pirms gadiem trim sāku praktizēt pati daily. Ar laiku manī parādījās interese par citiem jogas aspektiem, un likumsakarīgu apstākļu sakritības rezultātā pakāpeniski sāka mainīties arī mazās ikdienas lietas, kas patiesībā ir visa pamatā. Tagad moderni to saukt par apzinātību, man to patīk saukt par gaužām vienkāršu cēloņsakarību izpratni.

Kas attiecas uz savu jogas praksi, arī tā atnāca pakāpeniski. Tagad šķiet pašsaprotami reizi pa reizei dienas laikā izapļot plecus, noliekties, atliekties, pastiepties. Daudzi cilvēki to dara, nenojaušot, ka tā ir joga – tik vienkārša! Joga nav tikai sasiešanās mezglā vai sarežģītu pozu izpildīšana noteiktā, horeogrāfiskā secībā, joga ir katrs apzinātais ikdienas solis.

Mana fiziskā prakse nav konkrēta sekvence konkrētā garumā konkrētā laikā. Kad esmu uz paklājiņa, daru to, ko ķermenis prasa. Ir dienas, kad gribas dinamiski izkustēties, ir dienas, kad gribas izstiepties un relaksēties. Ir dienas, kad no rīta izpildu vien dažus sveicienus saulei, ir dienas, kad pirms gulētiešanas gultā izpildu dažas atslābinošas pozas. Ir tik daudz dažādu veidu, kā praktizēt jogu! Un tā ir jogas īpašā burvība – brīvība un iespēju bezgalība. Es neuzlieku sev nekādus stingrus nosacījumus, es vienkārši dzīvoju un mācos izprast cēloņsakarības. Tas nav nekas pārdabisks un neizpildāms, tas nav nekas strikts un askētisks, tā ir elementāra, loģikā balstīta brīvība.

Ko Tev iedevusi joga tieši ikdienas dzīvei, kādi ir lielākie ieguvumi?

Ja runājam par fizisko praksi, protams, tā dod ne vien dzīvu ķermeni, bet arī rāmu prātu. Ja runājam par garīgo praksi – tā maina dzīves uztveri, atvieglo un ļauj elpot brīvi. Joga iemāca uztvert dzīvi viegli, būt elastīgam ne vien uz paklājiņa, bet katrā ikdienas situācijā. Tā dod mieru, un tas ir lielākais ieguvums. Miers mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā ir zelta vērts.

Par ko Tu esi pateicīga visvairāk šodien, šogad, šajā brīdī?

Esmu pateicīga par tieši tādu dzīvi, kāda man ir – ar visām mācībām, kāpumiem un kritumiem – tā ir unikāla pieredze.

Aiga Zviedre @the_aiga

Kā Tu nonāci pie jogas un savas jogas prakses?

Joga mani interesēja jau sen, bet tā reāli praktizēt sāku tikai pirms 3 ar pus gadiem. Tas notika Sicīlijā, kur katru rītu vingroju kopā ar Piedzīvojumu grupām. Kādu nedēļu ciemojās jogas entuziaste, kas parādīja man sveicienu saulei un nelielu sequence. Iemācījos un ieviesu to ikdienas rīta vingrošanā. Patika. Sāku arvien vairāk atlikt malā iemeslus, kāpēc ar jogu nodarboties tagad īsti nevaru (dzīvojām ceļojot, tāpēc nebija īsti ne vietas, ne laika apmeklēt nodarbības), bet sāku meklēt iemeslus un iespējas to tomēr darīt. Lasīju rakstus, nolādēju aplikācijas, skatījos video youtube un sāku pamazām taustīties jogas pasaulē pašmācības ceļā. Varbūt tas nav pareizākais veids, bet tas ir manējais.

Ko Tev iedevusi joga tieši ikdienas dzīvei, kādi ir lielākie ieguvumi?

Elpas vingrinājumi saspringtās situācijās savu maģiju atklāj dienu no dienas. Ikdiena ar spītīgu bērnu mēdz būt izaicinoša un dusmas ātri vien iezogas emociju gammā. Bloķēt tās nevajadzētu, bet, lai ātri nomierinātos un saglabātu racionālu prātu elpas vingrinājumi ļoti palīdz.

Sevis pieņemšana dažādos līmeņos. Gan apzināšanās, ka sasniegumi pie katra atnāk savā tempā (joprojām tā arī neesmu iesēdusies špagatā vai noturējusi pinču ilgāk par sekundi), gan sava ķermeņa iemīlēšana visos tā izliekumos un rievās. Arī citu cilvēku pieņemšana, plašāks skatījums un labestība. Fleksiblā ķermenī mājo fleksibls prāts, tas arī ir jogas galvenais ieguvums.

Par ko Tu esi pateicīga visvairāk šodien, šogad, šajā brīdī?

Par to, ka jūtu sevī lielu potenciālu, dzirksti dzīvot piepildīti un lielu iekšēju mieru, ka viss nostāsies savās vietās. Paļaujos uz dzīvi un sevi. Nevainoju citus pie savām problēmām, apzinos, ka viss sākas un beidzas ar mani, es veidoju savu realitāti. Par to arī esmu pateicīga. Ka esmu nonākusi līdz šīm atziņām nevis teorētiski izlasot tās kādā pašpalīdzības grāmatā, bet caur pieredzi, terapiju un citām sevis pieņemšanas praksēm. Arī jogu.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s